Šogad aprit divdesmit pieci gadi kopš „Baltijas ceļa” norises, kad 1989.gada 23.augustā vairāk nekā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot gandrīz 600 km garu nepārtrauktu ķēdi. Tostarp vēsturiskajā Cēsu rajonā “Baltijas ceļš” vijās nepilnu 48 km garumā, rokās sadodoties apmēram 50 000 cilvēku.
No plkst.17:30 būs iespējams atcerēties un no jauna piedzīvot „Baltijas ceļa” vienojošo garu. Pasākumā būs pieejama „Baltijas ceļa” Cēsu rajona shēmas kopija. Tajā ikkatram būs iespēja atrast vietu, kur stāvēts pirms 25 gadiem.
Visi klātesošie tiks aicināti dalīties atmiņās un fotoliecībās ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem, tā kopīgi veidojot Trešās Atmodas vēstures liecību kolekciju muzejā. Tāpat katrs varēs veidot savu piemiņas pastkarti no “Baltijas ceļa” Cēsīs 2014.gadā.
Pasākumā noskaņu palīdzēs radīt tautas vērtes kopa „Dzieti”, Cēsu Valsts ģimnāzijas „Radošā apvienība Piektdiena”, tautas deju ansamblis „Raitais solis”, Gunita Bārda, grupas “Ir” dziesmas dziedās Ivars Rutmanis.
Pirms 25 gadiem, 1989.gada 15.jūlijā, Pērnavā Baltijas Padomes sēdē Igaunijas Tautas frontes līderis Edgars Savisārs ierosināja izveidot dzīvu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, lai pievērstu pasaules uzmanību 1939.gada 23.augustā noslēgtajam Ribentropa – Molotova paktam, kas pilnībā mainīja Baltijas valstu likteni. Pēdējie lēmumi par „Baltijas ceļa” organizēšanu tika pieņemti Baltijas Padomes sanāksmē 12.augustā Cēsīs.
Latvijā „Baltijas ceļa” maršruts gāja caur Bauskas, Rīgas, Cēsu un Valmieras rajonu. Šo rajonu LTF nodaļām bija jāiztur lielākā slodze – sagatavošanās darbi bija jāveic nedēļas laikā. Cēsu rajona LTF aktīvisti zīmēja „Baltijas ceļa” Cēsu rajona shēmu, veica aprēķinus, cik cilvēku būs nepieciešams, lai, sadodoties rokās, nebūtu tukšu posmu, sagatavoja kilometru stabiņus – orientierus, sagatavoja atbildīgos, kuri uz vietām organizēja ķēdes veidošanu. Cēsu tautfrontiešiem nodrošināt nepārtrauktu „Baltijas ceļa” ķēdi palīdzēja toreizējās Stučkas (Aizkraukles), Ogres, Jēkabpils, Daugavpils, Preiļu un Krāslavas rajonu LTF nodaļas un iedzīvotāji.