, 25.septembrī Bundestāga prezidents profesors Dr. Norberts Lammerts (Norbert Lammert) tikās ar Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vāciju vadītāju Edvardu Smiltēnu, Igaunijas parlamenta sadarbības grupas vadītāju Jāku Āvikso (Jaak Aaviksoo) un Lietuvas parlamenta sadarbības grupas vadītāju Ķēstuti Masjuli (Kęstutis Masiulis).
26.septembrī Bundestāgā, Paula Lēbes vārdā nosauktajā namā, norisinājās Baltijas ceļajubilejai veltīta paneļdiskusija. Atklājot diskusiju, Bundestāga prezidents N. Lammerts atzina, ka līdz ar Baltijas ceļu - tautu pašnoteikšanās tiesību manifestu – tika novērsts 1939.gada Molotova-Ribentropa pakta radītā vēsturiskā netaisnība. Baltijas valstu parlamentu grupu vadītāji, Bundestāga Vācijas - Baltijas valstu sadarbības grupas vadītājs Aloizs Karls (Alois Karl) un Ziemeļaustrumu institūta Hamburgā (Nordost Institūt für Kultur und Geschichte der Deutschen in Nordosteuopa) pētnieks Dr. Joahims Taubers (Dr. Joachim Tauber) atskatījās uz Baltijas ceļu kā demokrātisko pārmaiņu aizsākuma fenomenu Eiropā, tā vēsturisko nozīmi Eiropas atkalapvienošanās procesā un Vācijas lomu demokrātisko pārmaiņu atbalstīšanā. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka Baltijas tautu piemērs var kalpot kā iedrošinājums citu tautu neatkarības centieniem. Ceturtdaļgadsimtu pēc Baltijasceļa Eiropai no jauna jāsaskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem un jāpauž vienotība, atbalstot citu tautu neatkarības centienus cīņā pret agresoru. Pasākuma viesi bija Bundestāga deputāti un darbinieki, diplomātiskā korpusa, kā arī pētniecības iestāžu pārstāvji.
Jubilejas programmas noslēgumā Bundestāga prezidents atklāja fotogrāfa Ilmāra Znotiņa veidoto fotoizstādi “Baltijas ceļš, kas saviļņoja pasauli”. Izstāde ietver 50 Baltijas valstu fotogrāfu fotogrāfijas un kolāžas, kas vienlaikus ir gan vēsturiskā notikuma liecības, gan emocionālo pārdzīvojumu atspoguļojums. Izstāde līdz 6. oktobrim apskatāma Paula Lēbes namā.
Baltijas ceļa jubilejas programma Berlīnē tika veidota pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstniecību iniciatīvas.
