1989. gada 23. augustā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai izvedotu 600km garu dzīvo ķēdi , kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis.
Dace Čoldere tolaik dzīvoja un strādāja Rīgā. Pa radio viņa uzzināja, ka tāda akcija notiek, un, tā kā bija sācies atvaļinājums, viņa nolēma piedalīties. Arī fakts, ka cilvēki sastāsies 600km garā ķēdē, licies fascinējošs. Akcijas dienā viņa bija dzirdējusi, ka pie Rīgas cilvēku ir ļoti daudz, tāpēc viņa nolēma doties uz Saulkrastu pusi. Ceļā gan viņa saprata, ka nokavēs, jo bija palaidusi garām laiku, kad Baltijas ceļš tiks izveidots, tāpēc pusceļā viņa stājās malā un pievienojās cilvēku ķēdei.
Cilcēki visapkārt bijuši priecīgi un draudzīgi. viņas stāsta, ka tajā laikā gan tas nelikās tik nozīmīgs pasākums. Bija kopības sajūta un patīkamas emocijas, bet tas arī viss. Tagad gan, atskatoties uz notikumu, viņa atzīst, ka šī akcija bija daudz nozīmīgāka, nekā likās, un lielā mērā ietekmēja Baltijas valstu neatkarību.