Notikums, par kuru rakstu, datējams 1989. gada 22. augusta vēlā vakarā uz pasažieru kuģa ‘’Olga Andronova’’, kas veica reisu pa mašrutu no Koršunovas ostas ( Dienvidsahalīnā) uz gala punktu Južno Kuriļsku, kura atrodas Kunoširas salā (Kuriļu salu arhipelāga pašā dienvidu galā, kas atrodas blakus Japānai piederošajai Hokaido salai).
“Baltijas ceļa” akcijas laikā kuģis atradās Klusā okeāna ūdeņos, veicot maršruta pēdējo posmu no Itrupas salas uz Šikotanu un tad vēl atliek Kunošira (galapunkts).
No Latvijas brauca tūristu grupa 29 cilvēki (vadītāja sporta meistare Ilona Šable), no Itrupas uz kuģa vēl uzkāpa 13 Lietuvas un 7 Igaunijas tūristi.
Kopā atri vienojamies par sadošanos rokās, veidojot šeit, tālumā, savu “Baltijas ceļu”. Vakarā uz kuģa klāja volejbola laukuma, sadodoties rokās, solidarizējāmies ar Baltijas valstīm, veidojot savu Baltijas ceļu. Mēs bijām apmēram piektā daļa no kuģa 250 pasažieriem, un pārējiem, kas mūsos raudzījās, lepni stāstījām par Baltijas ļaužu vienotību un centieniem pēc neatkarības. Mūs saprata.
Emocionāli man tas bija spilgtākais Baltijas ceļš nevis pēc gada, stāvot dzīvā ķēdē pie Siguldas. Par ceļojumu man apliecina dienasgrāmatā rakstītais, ir arī foto, bet ne tieši no šī notikuma.
Mūsu rindās no Latvijā vairāk atpazīstamām personām jāpiemin Jāzeps Baško, Stradiņa slimnīcas godājamais ķirurgs, bet droši vien būšu pirmais, kurš šo notikumu publicē, jo to dienu vēsturikos notikumus nedrīkst aizmirst. Gribētos, lai atsaucas vēl kāds notikuma dalībnieks.
Ar cieņu,
Jānis Kaprālis,
ģeoloģijas inženieris, ceļotājs un sporta veterāns Ogrē