Man toreiz bija 13 gadi, es kopā ar savu ģimeni biju Baltijas ceļa ķēdē – Siguldas teritorijā. Cilvēku ap Siguldu bija tik daudz, ka cilvēku ķēde pa gabaliņam virzījās uz Līgatnes pusi, šosejas malā tika kurināti ugunskuri, klausījāmies līdzpaņemto radio un dziedājām dziesmas! Bija tik laba sajūta, tāda liela kopā būšana, visi klātesošie likās pazīstami un savējie. Man atmiņā ir tā sajūta, ka es kā bērns vēl toreiz varu būt kā pilnvērtīga dalībniece,sajutos tik liela un nozīmīga tajā pasākumā. Tā bija liela pacilātības un lepnuma sajūta, ka cilvēki var kaut ko tādu saorganizēt. Es domāju, ka Baltijas ceļš tā laika jauniešiem bija fantastiska patriotisma mācība, jo ir palikusi sajūta, ka arī es esmu piedalījusies un savu artavu sniegusi, lai mūsu Latvija būtu atkal brīva!!!