Strādāju toreiz Plānošanas institūtā, bet Baltijas ceļā nolēmu stāvēt kopā ar kolēģiem no Jūras Ģeoloģijas institūta – manas iepriekšējās darbavietas. VŅIIMORGEO bija ļoti krievvalodīgs kolektīvs, spēcīga pretdarbība TF, daži no toreizējiem interfrontiešiem ir KS vēlēšanu sarakstā.
Tā nu ar mazu busiņu aizbraucām pa Vidzemes šoseju līdz tiltam pāri dzelzceļam. Protams, bija ieslēgts Latvijas radio. Kreisajā pusē man bija mana nu jau nelaiķa draudzene Maija, labajā – nepazīstams kungs.
Liekas, mums visiem bija asaras acīs; dažas automašīnas arī apstājās, Krievijas mašīnas neizpratnē brauca garām.
Katrreiz, braucot garām šai vietai, atceros Baltijas ceļu un pateicos Dievam, ka man bija iespēja būt klāt Latvijas neatkarības atgūšanā.