Šāds mantojums ir, piemēram, Baltijas ceļš, kam šogad atzīmēta 25. gadadiena un kura nozīmīgākās liecības par organizēšanu un norisi 1989. gadā iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Vēl līdz oktobra beigām un jo īpaši UNESCO nedēļā ikviens aicināts atstāt savu Baltijas ceļa stāstu nākamajām paaudzēm, publicējot to interneta vietnē www.thebalticway.eu vai ierakstot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ierakstu studijā. Savukārt skolas aicinātas rīkot Baltijas ceļa stundas, lai veicinātu jauniešu izpratni par Baltijas ceļa norisi pirms 25 gadiem un tā nozīmi šodien.

Savukārt, izmantojot UNESCO LNK interaktīvo spēli “UNESCO Latvijas mantojuma skapis” un digitālo karti “UNESCO Latvijas dārgumi”, ikviens aicināts iepazīt kultūras mantojumu Latvijā un fiksēt vietējo cilvēku atmiņas, nostāstus un leģendas par to.

“UNESCO Latvijas mantojuma skapis” apkopo būtiskāko informāciju par Latvijas kultūras mantojumu, kas iekļauts kādā no UNESCO sarakstiem, palīdzot ikvienam no jauna iepazīt vietas un objektus, kas atrodas dzimtajā vai kaimiņu novadā.

Digitālajā kartē “UNESCO Latvijas dārgumi” var iepazīt UNESCO programmu īstenošanu Latvijas pilsētās un novados, izzināt Latvijas vērtības, kas iekļautas kādā no UNESCO starptautiskajiem vai nacionālajiem sarakstiem, kā arī atrast UNESCO LNK sadarbības partneru tīklus un to dalībniekus, kas līdzdarbojas UNESCO programmu īstenošanā Latvijā.

Šogad UNESCO nedēļai veltīti pasākumi un aktivitātes tiks rīkotas Alsungā, Daugavpilī, Grobiņā, Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Kuldīgā, Valmierā, Pļaviņās, Smiltenē, Talsos, Ikšķilē, kā arī Brocēnu, Ķekavas Krāslavas, Iecavas, Madonas, Neretas, Rēzeknes, Raunas, Viesītes Viļakas novados un citviet Latvijā.

Īpaši skolas, bibliotēkas un jauniešu organizācijas aicinātas iesaistīties UNESCO nedēļā un rīkot, piemēram, diskusijas, atmiņu un stāstu vakarus, izglītojošas ekskursijas un citus radošus pasākumus, kas saistīti ar UNESCO mantojumu Latvijā. Savukārt ikviens sociālo tīklu lietotājs aicināts apmeklēt kādu no 14 UNESCO mantojuma vietām Latvijā vai ar šo mantojumu saistītas institūcijas un pastāstīt par to sociālajos tīklos, lietojot mirkļabirku #unesconedela.

UNESCO nedēļa tiek atzīmēta kopš 2011. gada, kad apritēja 20 gadi kopš Latvija pievienojās organizācijai. Aizvadītajos gados vairākos desmitos dažādu vietu visā Latvijā – bibliotēkās, skolās, pašvaldībās, kultūras centros u.c. – UNESCO nedēļas ietvaros notikuši pasākumi, kas veltīti nacionālo vērtību, lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai, kā arī dažādām UNESCO programmām un aktuālām tēmām, lai izzinātu un iepazītu organizācijas darbību Latvijā.

Vairāk informācijas:
Evija Maļkeviča
UNESCO nedēļas koordinatore
E-pasts: e.malkevica@unesco.lv
Tālrunis: 67325109

26.septembrī Bundestāgā, Paula Lēbes vārdā nosauktajā namā, norisinājās Baltijas ceļajubilejai veltīta paneļdiskusija. Atklājot diskusiju, Bundestāga prezidents N. Lammerts atzina, ka līdz ar Baltijas ceļu - tautu pašnoteikšanās tiesību manifestu – tika novērsts 1939.gada Molotova-Ribentropa pakta radītā vēsturiskā netaisnība. Baltijas valstu parlamentu grupu vadītāji, Bundestāga Vācijas - Baltijas valstu sadarbības grupas vadītājs Aloizs Karls (Alois Karl) un Ziemeļaustrumu institūta Hamburgā (Nordost Institūt für Kultur und Geschichte der Deutschen in Nordosteuopa) pētnieks Dr. Joahims Taubers (Dr. Joachim Tauber) atskatījās uz Baltijas ceļu kā demokrātisko pārmaiņu aizsākuma fenomenu Eiropā, tā vēsturisko nozīmi Eiropas atkalapvienošanās procesā un Vācijas lomu demokrātisko pārmaiņu atbalstīšanā. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka Baltijas tautu piemērs var kalpot kā iedrošinājums citu tautu neatkarības centieniem. Ceturtdaļgadsimtu pēc Baltijasceļa Eiropai no jauna jāsaskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem un jāpauž vienotība, atbalstot citu tautu neatkarības centienus cīņā pret agresoru. Pasākuma viesi bija Bundestāga deputāti un darbinieki, diplomātiskā korpusa, kā arī pētniecības iestāžu pārstāvji.

Lai gan Baltijas ceļa gadadiena aizvadīta 23. augustā, UNESCO LNK aicina visu gadu mācību iestādes, bibliotēkas, muzejus u.c. interesentus rīkot šai triju valstu akcijai veltītus pasākumus un pievērsties kolektīvās atmiņas veidošanai par mūsu valstij un visai pasaulei nozīmīgiem notikumiem. Turpinās arī UNESCO LNK projekts „Baltijas ceļa stāsti”. Līdz šim tā ietvaros apzināti un interneta vietnē www.thebalticway.eu publicēti vairāk nekā 400 stāsti par Baltijas ceļa norisi vai ar to laiku saistītiem notikumiem. Savukārt virtuālais Baltijas ceļš pulcējis gandrīz 3000 dalībniekus, un vēl līdz gada beigām ikviens aicināts tajā iestāties neatkarīgi no tā, vai ir piedalījies akcijā 1989. gādā vai būtu gatavs Baltijas ceļā stāties šodien.

Viens no projekta „Baltijas ceļa stāsti” uzdevumiem ir stiprināt starppaaudžu saites un vērtību pārmantošanu ģimenēs, kas 1989. gadā palīdzēja baltiešiem būt vienotiem ceļā uz brīvību. Tāpēc līdz šī gada 30. oktobrim īpaši skolu jaunieši aicināti apzināt savu vecāku, vecvecāku, radu, kaimiņu, draugu un paziņu atmiņas par Baltijas ceļu, lai veicinātu pēc iespējas plašu stāstu dokumentēšanu. Atmiņu fiksēšanai un aktīvai iesaistei UNESCO LNK aicina izmantot projekta metodoloģiskos un informatīvos materiālus, kas pieejami www.thebalticway.eu.

Baltijas ceļa gadadienai veltīto projektu „Baltijas ceļa stāsti” UNESCO LNK īsteno sadarbībā ar Valsts kanceleju, Valsts izglītības un satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, atmiņas institūcijām, skolām, bibliotēkām un citiem partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Projekta mērķis ir apkopot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm un kļūtu pieejami gan virtuālajā vidē, gan muzeju un bibliotēku kolekcijās.

24. septembrī no plkst. 12:30 līdz plkst.14:00 Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā notiks arī konference „Baltijas ceļam – 25”. Tehnikums ir UNESCO Asociēto skolu projekta dalībskola, un konferencē piedalīsies arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča un Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa. Viņas informēs par projekta “Baltijas ceļa stāsti” pašreizējiem rezultātiem un jauniešu iespēju iesaistīties.

Šogad apritējuši 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu 2009. gadā tika iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.

Kopš š.g. 1.maija ekspozīcijas “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ Latvijas Okupācijas muzeja bezmaksas izstādi ir apskatījuši 28 560 apmeklētāji, ekskursiju “Čekas pagrabos” gida pavadībā ir izstaigājuši vairāk nekā 17 400 interesentu, bet piecas izstādes – “Draudzības (re)konstrukcija”, “Latvieša koferis”, “Par spīti visam”, “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un “Liktens lietu muzejs” aplūkojuši 7576 apmeklētāji.

Lielās intereses dēļ biļetes ekskursijām “Čekas pagrabos” gida pavadībā aicinām iegādāties savlaicīgi “Biļešu serviss” kasēs vai internetā.

Līdz šim Eiropas kultūras galvaspilsētas vērienīgo ekspozīciju “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ ir apmeklējuši daudzi ārvalstu tūristi un žurnālisti, Latvijas valsts augstākās amatpersonas un ārvalstu vēstnieki Latvijā. Baltijas ceļa 25.gadadienas pasākumu ietvaros ekspozīciju apmeklēja arī Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) un Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (Taavi Rõivas).

Īpaši sagatavotā skolēnu programma Stūra mājā notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projekta “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ pasākumu programmas ietvaros. Stūra mājas ekspozīcija ir atvērta līdz 19.oktobrim, piedāvājot bez maksas apmeklēt Okupācijas muzeja iekārtoto izstādi pirmajā stāvā, kā arī ekskursiju “Čekas pagrabos” gida pavadībā un piecas izstādes – “Draudzības (re)konstrukcija”, “Latvieša koferis”, “Par spīti visam”, “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un “Liktens lietu muzejs”, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības pagātnē, kuras joprojām iespaido mūsu šodienas apziņu. Stūra mājas ekspozīcija tapusi nodibinājumam Rīga 2014 sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, biedrību “Mākslas telpa”, Latvijas Trimdas muzeju, Latvijas Naivās mākslas muzeju, kultūras un mākslas biedrību “NOASS”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un SIA “Kinolats”.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu. Iespēju bez raizēm uzņemt apmeklētājus un piedāvāt vērtīgo ekspozīciju apskatei Stūra mājā nodrošina Rīga 2014 oficiālais apdrošinātājs ERGO.

Baltijas ceļa gadadienai līdz šim veltīti simtiem pasākumu Baltijas valstīs un to diasporās ārzemēs. 23. augustā Baltijas valstu premjerministri Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja ierakstu studiju, pirmie iemūžinot savus Baltijas ceļa stāstus. Gadadiena plaši atzīmēta arī reģionos Latvijā, tostarp UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkās” Madonas novadā, Siguldas pagastā, Rēzeknē, Rundāles novadā, Tukumā, Burtniekos u.c.

Viens no projekta „Baltijas ceļa stāsti” uzdevumiem ir stiprināt starppaaudžu saites un vērtību nodošanu ģimenēs un no paaudzes paaudzē par notikumiem, kas 1989. gadā palīdzēja baltiešiem būt vienotiem ceļā uz brīvību. Tāpēc līdz šī gada 30. oktobrim īpaši skolu jaunieši aicināti apzināt savu vecāku, vecvecāku, radu, kaimiņu, draugu un paziņu atmiņas par Baltijas ceļu, lai veicinātu pēc iespējas plašu stāstu dokumentēšanu. Atmiņu fiksēšanai un aktīvai iesaistei UNESCO LNK aicina izmantot projekta metodoloģiskos un informatīvos materiālus, kas pieejami www.thebalticway.eu.

Baltijas ceļa gadadienai veltīto projektu „Baltijas ceļa stāsti” UNESCO LNK īsteno sadarbībā ar Valsts kanceleju, Valsts izglītības un satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, atmiņas institūcijām, skolām, biblitēkām un citiem partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Projekta mērķis ir apkopot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm un kļūtu pieejami gan virtuālajā vidē, gan muzeju un bibliotēku kolekcijās.

Šogad aprit 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu 2009. gadā tika iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.

“Tā mēs gājām uz neatkarību” vēsta par Latvijas Republikas atdzimšanu 20.gadsimta beigās, svarīgākajiem faktiem Baltijas valstu jaunāko laiku vēsturē, Baltijas ceļa akciju un Rīgas barikādēm.

Šogad aprit 25 gadi kopš Baltijas ceļa akcijas, ar kuru 1989.gada 23.augustā Baltijas valstu iedzīvotāji pievērsa pasaules uzmanību Baltijas tautu liktenim un, demonstrējot vienotību, atgādināja pasaulei par divu totalitāro režīmu – Staļina PSRS un Hitlera Vācijas – noziedzīgo slepeno vienošanos par ietekmes sfēru sadalīšanu Austrumeiropā, kurš noveda pie Baltijasvalstu okupācijas un prettiesiskas inkorporācijas PSRS. Baltiešu vienotā griba atgūt brīvību un demokrātiski noskaņotās pasaules sabiedrības atbalsts sekmēja Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

“Ar šo izstādi vēlamies pievērst Viņņicas iedzīvotāju uzmanību vienotības nozīmei kopīgu mērķu sasniegšanā,” uzsver Latvijas vēstniecība Ukrainā.

Fotoizstāde veidota kā vēsturiski dokumentāla liecība, cenšoties hronoloģiski izsekot Latvijas neatkarības atgūšanai, atspoguļojot pašus nozīmīgākos tā laika Latvijas vēsturiskos brīžus, kā arī veltot īpašu nozīmi cilvēku noskaņojuma un emocionālo pārdzīvojumu atspoguļojumam.

Izstāde skatītajiem būs pieejama līdz 28.septembrim.

Pasākuma atklāšanas runā Latvijas vēstnieks Norvēģijā Indulis Ābelis atgādināja Baltijasceļa nozīmi Baltijas valstu neatkarības iegūšanas procesā, kā arī uzsvēra, ka nepieciešams aktīvi strādāt, lai sasniegto brīvību saglabātu.

Pēc vēstnieka runas sekoja Baltijas valstīm veltīta diskusija, kurā uzstājās Norvēģijas parlamenta Ziemeļu Padomes delegācijas vadītājs Mihaels Tečners (Michael Tetzschner), Latvijas goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn), Norvēģijas Filmu institūta redaktors Jans Eriks Holsts (Jan Erik Holst), Norvēģijas Pilsētu un reģionu pētniecības institūta vecākais pētnieks Odne Oslands (Aadne Aasland), kā arī tulkotāja un autore Ruta Mataitīte (Ruta Mataityte). Diskusiju vadīja advokāte un autore Hēge B. Grundešone (Hege Boman Grundekjøn).

Diskusijas noslēgumā dalībnieki kopīgi nodziedāja atmodas laikā populāro dziesmu “Atmostas Baltija”.